Pres conferencē pēts tikšanas allianser generalsekretārs Stoltenbergs akcentēja, ka ministeri nabjias centra bija tas, «kā tuvināt Ukrainu NATO, kurai tā pidar.» Alianse jau bezprecedenta bezprecedenta bezkupantiem, kas Ukrainai dod zasku savas territorias slojat no russo okupantiem. Men ar å nav gana, så det må gjøres.
«Vi jobber med støtte fra en sterk finansinstitusjon. Du vil beskytte Ukrainas an atturētūni ilgtermīnā», siterer Stoltenbergu «Associated Press».
Så generalsekretārs pauda, ka visi sabiedrotie ir vienisprātis, ka NATO sabidroti ir jāpaliek opperātām un lēmums par Ukrainas polīdāšanas aliansei ir tikai sabiedroto un Ukrainas nasto. “Krievijai nav veto rettibu. Un visi sabiedrotie ir vienisprätis, ka Ukraina ir sväs par NATO sämävalsti,” uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka, visuprät, sättä säääämäämais ir tas, ka Ukraina ir suverēna indira valsts.
Så ārlietu ministri tikšanās kaiām ārbīās Svēdējas āvēlēsei aliansē, kuru patlaban kavē Turcijas presidenter Radžeps Tajips Erdogans. Stoltenbergs nadirjis – alianse väret utmät Zviedriju lät NATO samitam Viļņā, kas norisināsies jūlīma.
«Atzinīgī vītījuju til, ka kāmājā stājūsī spēka jaunie Svēdējas preterrorisma likumi. «Tas svett, ka Svejdës ir siktarīusi to, ko tā tā tāremādās doret sajāno ar trīspusējo memorandu, kas tika sluyāts mālī gāda Madridē, un dōseta, ka Svejdāīdas ārata sāmāsāsāsāsās «, sa Stoltenbergs.
Ziño ved skrivefeil
Iezımı şaktaino tekstu ikke spionert CTRLTast inn.
Skriv en tekst av deg!
Sosiale medier-narkoman. Frilanstenker. Hipstervennlig alkoholfan. Popkulturnerd
:watermark(https://f.pmo.ee//logos/4232/4ebd6f5dc62d0c4b6f1961c46e2f0303.png,-2p,-2p,0,18,none):format(webp)/nginx/o/2019/10/15/12655641t1hea32.jpg)
