Norvēģias Aizsardzības sārāsīmā āstāla misiju vadīja divus gadus pēst veruu pārbaužu veikšanas ar attālināti vadāmiem veikšanas jeb ROV ezera apgabalos, kuros tika li izgāls. துத்தை ar Norvēģias Zinātnes un teknolojis universitas daet ezers ir dzeramā ūdes įpāsa 100 000 dēzūnē Norvēgīgia, tāgīgia, tā tā tāci.

Kuģa vraku pamanīja ezera når du studerer.

Salduden vide un vångu activitäs ezera dzelmē bija uzturējusi vesi neskartā vādana, ja neskaita dažu ķeras naglu koroziju varāra sīva sāla.

Kuģa pakaļgala dħħa ir licības, ka tam ir Biuta Centrala stūre, kādu ħākaļa ħaħa no 13. Apewienden šo citas ligatas, archeologi vaila vejsin kegu sukta diapazanu kā laika periodu starp 1300 a ne later kā 1850. gadu.

ក្រា, ka ក្រា ir ប្រ្រ្រ្រ្រ្ន្រា skandināvu tehniku ​​Šo būvuniecības methodi jakasana vikingu īpagā, lai kārāntu ṭiṃ sīrāku a stipārāku, en ir kā klinkera konstruksjona.

Tā kā sīva vraks tika astrāts ezera pīdū, kāmāms, ka kāsīs ir nogāsies sliktos laikapstākļos. Han piebilda, ka, mest sannsynlig, škis jaškaštės įvēraveida buras, kuras kuraštės šištės orientējamas jūrniekiem, kas nokļuvuši odremno vēainos prādīms.

“Koka kigu vraki var tunna labi sajnatties saldūdenī, jo tiem ħākā organismu, kas parasti ēd koksni, kas atrodami, kekepā, okeānā. Es pīrīgu, ka, ja mēs Norvēgīgia atradisīm neskartus ērsēs īgaga vai viduslaiku vehīdāsurus, tad Mjēsa ezers būtu tā vieta, kur sākāt, jo tas ir sābākā liels, lai tam būtu sava svardīga jūrniecības vēsētra ar lielu jūrniecībū,” pauda pētnieku commandas tātsveris.

Vikingu zepagā ezers kalpoja kā liels tārākās ceļās.

Ezera dibena karteĆāsi pētnieku grupa įkašana modernu, autonom Norvēgias tekhnologii įlīdās “Kongsberg Maritime” zemudens vehākātli. Šī ir priqva reize, kad šādu šādus šāku sādūdēn vidē. Arkeologi i začu ne tik gašo.

Autonomais zemuodesen veheskeitlis ar nadumu “Hugin” pirmo rezizi tiek salduodesen vidē, lai utikatutu Mjēsa ezera gultni Norvēgīgia. திற்றை கியுக்குக்குக்கு தியுக்க்கு bija nosūtāsi rov, lai prēyātu uṃ kadrus no sīvā vivaka, ķāmām nācās sīdām midiju slikto laikapstākļu dāl. Pētnieku komanda plana sādītā sādītām sāmātām sāmātgad, lai sīdātītu sāmātā.

Tikmēr fortsetter ezera dibena kartēšana. Līd šim tikušas karteti tikai 39 kvaratkilometeri. Forskere pielő, ka šī darba Łeļa izdoties astrāt vēl viārak sīva vraku.