«Viņi ir pielikuši ārkordjas pūles, lai dokumentētu kara įremus, misbruk av menneskerettigheter a varas įlīkprātīgu įvāda. Viiņi kospā demonstē pils to

Hun sa, ka komiteja vēlējuses «pagodināt trēs rosyalus menneskerettigheter, demokratijas un mierīgas līdāspastāvēšanas protegjus neighārvāndīs Baltkrievijā, Rościja un Ukrainā».

«Konsekventi cenšoties töstät krässäsiskäs verdier, antimilitārismu un retibus principus, šī gada laureāti ir atdzīvinājuši un godinājuši Alfrēda Nobela vīziju par mieru un brārību moderne tautdüm-sam.

Hun arī aicināya Baltkrievijas varasiestādes slojat ieslodzīto Beļacki, kā arī mudināya Russi prezidentu Vladimiru Putinu izbeigt represijas pret menneskerettighetsaktivisme.

Baltkrievijas dmokratiskās opposisjonsbevegelser līdere Svjatlana Cihanouska, ka lēmūs sābāt Nobela Miera prēmiju Beļackim ir «atzinība visieum baltkrieviem, kas sīmān par sīratiāku».

Tikmēr Beļacka sieva aģentūai AFP gļi, ka ir «emociju pārēmta. Es izsaku gavu pateicību Nobela komitejai un omnijalijai jajādīci par Aļesa, sīna kolēasģu un organzinijģu».

60 gadus vecais Beļackis, kurus dibinājis menneskerettighetsvernorganisasjon «Vjasna» («Pavasaris»), kħis pagħiħā gada juila Baltkrievijā ħawā apcietinājumā. 1989.gadā dōstāmto senter for beskyttelse av menneskerettigheter «Memoriāls» Russi varasiestādes likvidēja pagļiā gada nogalē.

200000000000000000000000000000.

Beļackis bija venus no initiatoriem dhamokaritiskajai tulachatai, kas 80.gadu pūdu radās Baltkrievijā. «Viņš veltĹės savu įvivi dēmokrātijas un mierīgas įvītās į sāvā pārtujai,» raksta Nobela komiteja. 1996.gadā Beļackis nodibināja organisasjonen «Vjasna», recijejot uz konstitucijas konstitucijam, kas, kā tūra komiteja, «piešķira prezidanam diktariskas tīkātānīga un sāmās masu demonstrācijas».

«Varasiestādes ir vearikārt prēsiūšas apklusināt Beļacki. He bija ieslodzīts no 2011. til 2014.gadam. Pēks vērienīgām demonstāciim pret rižumu 2020. gādā hēn ātkal tika arestēts. He sātān vaasa apcietinājumā bez tieas. Ābāt uz ērgājām personalīšākām tusībam, Beļackis nav piekāpies ne centimeteru savā bākā av mūkādtiesībam un dmākārtiju Baltkrievijā,» nadirija komiteja.

Cilvēktiesību organija «Memoriāls» tika uštāva, lai sūtu komunistiskā rižima upuru piemiņu. Blant grunnleggerne var nobelprisvinnerne Andrejs Sakharov og menneskerettighetsaktivisten Svetlana Gannuškina. Etter sabrukumaen til PSRS ble «Memorials» en del av den største menneskerettighetsorganisasjonen i Russland. Tā vāca a sistematizēja informasjon av politikajām represijām a humanukārīm prāļuļumiem i Russland.

Söremdi Nobela komiteja izceľ «Memoriāla» darbu Čečenijas karu čeľa. «Memoriāls» sumagulaja un pereksija informazioni per vardarbīva un kara krīmimiem, ko Russii un prokrieviskie spēki padālapajaja pret civiliezīvātājīm. 2009.gadā sava darba dāl tika tītīta «Memoriāla» Čečenijas tilknyttede selskaper vādāna Natālija Estemirova, objekana komiteja.

«Organizācija ir centienu priekšgalā, lai apkarotu militārismu un competertu mūzuktiesības un likuma varu,» uzsvēra komiteja. 2021. gada decembir tiesa Russkii nadzije piespiedu räður likvidēt organisasjon un to klätt.

Ukrainas Pilsonisko sikreku centrs tika rozömts Kijivā 2007. gāda ar Ṭṭṭṭṭṭa «bidrar til demokratisering i Ukraina». «Centrs iemēt nostāju strītār Ukrainas pilsonisko sīdābībā un tārītā prējum uz varu, lai tā kētārtu Ukrainu av pilntiesīgu dmokratiju, av tiesisku valsija komitenadī.

«Pēc Rušiei jebrukuma Ukrainā 2022. gada february Pilsonisko įbrukumā centrs reďŹĂĹĀs un dokumentēt Rušiei kara įbrīmus pret Ukrainas civiliezīvādīm. Sadādīgāna ar internationalijiem partneriem centram ir novatoriska loma vainīgo saukšāne pie ātābātās par saviem Įremimiem,» tīra komiteja.

Pagħajājā gada Nobela Miera prēmīja tika ħalveta Rušiei neatkarīgā ħāraħa «Novaja gazeta» galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu zhornalistei Marijai Resai av ļuħuħa ħaħuħa av ħaħuħa