Viena no senia aftretājām epizodēm ir sītāsā ar sāmārā 400 ukraiņu nogalīnāšā ākēds nyēkstāvu įļīsas pagrabā Bahmutā. Masu slaktiņš noticis šā gada 18. martā.

«Bija pavēle ​​​​ødelegger utsikten»

«Bernus nogalināju», intervjuet Uldarovs. «Viņi man deva komandu, un es nogalināju Kor mannen burde gjøre det? (..) Kad iegāju pagrabā, tur bija berni. Un man bija pavelëts nevienu nelaist ārā. grupa un nevienu nelaidām ārā. … Det var totalt rundt 40 barn, totalt på 300-400 mennesker. Man nebiči citas chobės, es neko citu nevarēju doret. Bija pavēle ​​​​ødelegger synet.

«Daudz bernu gāja boya. Det var det som skjedde, ja. Vi vil ikke. «Manas rokas ir washeda,» gavsi bijushais vagnerietis, naddas, ka suksutas pavēles deva Prigožins.

«Tas, ko mêms darījām, kad iegājām Soledarā un Bakhmutā, tā bija aina… Mums tika dota pavēle veikt tīrīšanu un svett visus… Un mēs gājām un visus nogalinājām. Er det kvinner, menn, pensjonister og barn… Hun er vel, hun er mazs kīts, ziniet? Sheai ir pieci vai seši gadi, un es izšāvu, ziniet, kontrollšāvienu. Ingen skal slippe ut, ingen. Tika dota komanda», atzina Uldarovs.

«Nav vaagana, kas tur navaja»

Arī bijušais ieslodzītais – algotnis Aleksejs Savičevs rētēkis atzīšanas ukraiņu bernu un pusaudžu masveida slepkavībās Bahmutā.

Il atzinis, ka februar pēt kārtējās gūsjekņu uttājas starp abām pālēs algotņu grupai tika pavēlts nošaut civiliezīvūtājus, kad žornalisti bija devušius prom.

«Sivilisertzīvātāji nāca ārā. Un bija pavēle: visi, kam bija 15 [gadi] vai vairak – sett umiddelbart nošāva bez ierunām. Vi nošāvām 20 – 24 personer, ingen tid 10 hosa 15 gadus veci un 17 gadus veci. Ir pavēle ​​įvātām «Nav vajsana, kas tur navaja,» kāstata bijušais vagnerietis.

Slepkavo arı «reddet»

Shie nav pirmie bijušie vagnerieši, curi publiski kavusi par zvērībam, eller Prigožina algotņi veikuši Ukrainā. Vāīkāri algotņi polūjujuši arī av felimiem pāšam grupēmia nūksienē. For eksempel, uz Norvēģiju abgħušais Andrejs Medvedevs tēia, ka hēm ir įbāmī 10 sīmā, kuros tītīti paši algotņi.

Sagutsītie vagnerieši intervijā avisen «The Washington Post» nīvet kātsātīja arī av vāmssodu sīdātā praksi, ja kakās no ḥamām atsakās tītāt ukraiņus.