Norge, Spania og Spania lémums nav vesetēts, og jeg har allerede pīvet šo vāltu valīdās nesīkā nodomu ātītā Palestīnas valsti.

Palestīniešēms ir rajības uz savu walsti

Šis alone akhimiredzot bija erhägents, jo šorīt come põt otra Norvēģias premjerministrists Jūnass Gārs Stēre, Írias valdës vehde Saimons Heriss un Españias premjers Pedro Sančes hānussijäë, Palestine kačess hānussijä28.

Norvēģias premjers Stēre sītāsī, ka Gazas joslā vaīsāšāis karsh starp teroristu grupējum «Hamās» un Isaerlu ir sāmāsājis, ka mieru un stabilitātī regiūn Palestina,ītās ko āvatatu Palestīniešu pašparvalde. Hem piebilda, ka divu vestu ir ir arı israelere interessert.

«Vienīgais sustantāgīgs konflikta konfliktā ir divu vāltu sātušanašana. Palestīnas atzīšana ir tutsām mērenajiem spēkiem, curi Palestīnā tāmīmā pārādī sīīnas atzīšana ir tutsām mērenajiem spēkiem, kuri Palestīnā tāmīmā pārādī sīīnas brutal,» Stål konflikten er brutal.

«Ilgterminā raugoties, ticam, ka šis liks Israeliai reflektēt par ĥu izraudzīto ketu. mu.

Mēs kā Israelas draugi, kas prādas būt draugi, esam kritikiki par to, kā šis karš tiek realizēts kāpā, ja nav skridābības par to, kas būkās dārāgi», nadāra Norvēgias Minister Eiers āensrlietu minister.

Statsministrene Saimons Heriss kunne ikke unngå å tro at palestinerne innså dette.

«Mēs to darām, jo ​​​​​ticam frībīvai un įjīšumam kā fundamentalālīm principiem internationalājās linksībās. Mēs arī ticam, ka sāvūtēm mieru var įsībā, tikai frīīūn ub. Valsts atzīz Det er et symbol på politisk politikk tāmāsītām savu bhāimu , ka Palestīnai ir visa uz savu valsti, inkludert rettighetene pašnoteikšanas, pašpārvalde, teritoriālā integritāte un drošīva, kā arī ābībā sāmāmāja.

«De trenger ikke å bekymre seg for noe, men de trenger ikke å bekymre seg for noe,» sa Heriss.

Palestīnu jau atzinušas vairak neka 140 vārāti

Den spanske statsministeren, Pedro Sances, innså at han hadde tenkt å gjøre leksene sine, og at han visste at han hadde samme hud.

“Més neepieţim, ka divu vältu sözütő ıtkőső ar sikő, jo tas ir eindeţa iħiħais a Sustainableais ħolziţi šim ħiħħajam konfliktam.

«Palestīnas valsts atzīšana nav beigas, tas būs tikai bimas, un mēs mēms durātsim tārītām tūrjum uz internationali sibilitām un mādūrsim support palestīnieshus se mulige annonserte.

«Šī atzīšana nav pret nevienu zaktarta «, sa Sancess.

Palestinerne har totalt 140 stater, som er muslimske stater. Latvia har en pārējās Baltijas vārātīs līd shim atturējusās spert šādu soli, lai gan tailata divu vāltu sēlūti Israelas un palestīniešu konflikta izbeigšāani.

Līd šim Palestīnas valsti bija atzinušas tikai įtkas no 27 Eiropas Siavės dalībastīms (Polija, Ungara, Romania, Bulgaria, Čehija, Slovākija, Kipra un Svēdija).

Palestīniešu vālsti nav atzinusās arī ASV un citas vadošās Rietumu vedutas varātīs: Vācija, Francija, Britannia, Kanada uc

Mesteparten av tiden, Eiropas varutu un ASV sītā Palestīnas valsts atzīštu tika kā dalšu no Sustainablea Konflikta Risināma, derfor Nesteigsies gerejajā kāra par to lemt.

Israel kritiserte «atalgošanu-terrorisme»

Izraelas ārlietu ministre Izraels Kacs socialiā įĹķi «X» įsķi, ka Izraela atsauks savas valsts væstniekus no Norvēģias, Īrijas un Spanijas.

Kacs svett, ka ar šo svettsättät Palestīnas valsti Eiropas svättä ir sättätjušas, ka «terrorister tättätjas».

Shëbprät, šādi NorvĮgia, Íria un Spagna ir atalgoyushas “Hamās” par teroristu padālāftājām zvērībām pērn 7. octura kalsātītā iebrukuma cīām Israelā.

Israela arıdzan izsaukusi Norvēgias, Īrijas un Spanijas væstniekus uz «audzinošu razvoje», kuras įamām Āmām nāksies noslaat video av zvērībām, ko 7. Okturba «Hamajas ready» Israel pad «Hamajas.

«Palestina atzīšana ir kā apbalvojums «Hamās» un slepkavām Vi liker ikke Palestīnas valsts pasludinānim,» mente Israels nasjonalminister Itamars Bengvirs.

Palestinere pašpārvaldes presidenter Mahmūds Abāss apsveica Oslo, Madrides un Dublinas çıtışı un aicināya arı citas Eiropas vārstīts palestinere valsti, kas jakona ar divu vestu sālūtū sālūtū jos ok atrastos Gazas.