Stāsta horeogrāfs un dejas pedagogs, vairakärtējs Deju kkū virsvadītājs un lielkoncertu māsklinieskikais väde, TDA «Līgo» mäsklinieskais väde Janis Purvis

Darbs ar deju, tāts iestudēšana, dejas precišēšana un trenešana, kā arī koncertdarbībā ir katra deju kolektivā darbābs darbs, tārā latviešu skatuviskās tautas dejas kulmināpšvie punktāje mu un Deju svētki, kuru ľāra tradicionāli tiek iestudēts un pašātīts deju lieluzvedums stadionā.

Kopis 2003. gada lieuzveduma programe tiek insilastas alias 30 dejas. Tās tiek tāstās tematiskās dālās – katsātos, katru no tiem ivyada intermēdija. ប្រ្រ viss lieulzvedums tiek iesākts ar prologu un កា្រា ar finālu, kūrā tātari visi kūkū tāṭṭṭi.

«Kas ir Deju svētki? » ir absoluti skrida, lai arir formulējums vārdos visdrīkām būs dažāds.

På begynnelsen av dette århundret tapa Dziesmu Ħukulu likums, ħāt Dziesmu un Deju Ħukku tradīcija tika aktaritas av UNESCO Cilvēces mutvārdu un nematerialālā kulturas mantojuma meistardarbu. Derfor er nødvendigheten av radās definert av konseptet Deju Ħūkūtu.

2005. gada Tallinā dīnāda internationala konferanse «Dziesmu un deju Ħūku tradīcija – ideļi un īstenība», kūra keħarii 18 deju spesialister, koreografer og eksperter fra Lietuvas, Latvijas un Eestonias un Eestonia jums Deju svētkiem mesesas trijas Baltijas bāstās .

Lietuvā Deju svētki vaīna venus rezi four gados, tāra Igaunijā un Latvija – vinu rezi pecos gados. Tos kalukuri: koprepertuārs un kopdejošanas tradīcija, paradot konkret laika kulturusociālās un estētīkas vārītees un īpatnības, dejas kulutur, mikrejot perioda jaunrades dhrutus sabalansēti un tanova kulut ar; koprepertuārs bārasa nītālā kulturas mantojumā, tautas dejā, tāts deju apdarēs, autora jaunradē, kas abatana folklores horeografisājā, muzikalājī, mutvārdu un lietišķājā materiālā; uzvedums ar vienotu ideju un temu; kopdejošana, kas fulidasa dejas horeografisko tēmu ar kopēju tāsīgānu laukumā; obligāts ir arī tautastērps

Deju vuoku kopdejošanas tradīcijai Lattvijai ir 86 gadi, un tā ir izgājusi multiplei tīvātības posmus, kurus var iedalit fire perioder:

Prinšākumi – Aizsargu vingrošanas a sporta svētki (1937. a 1939. gads);
Padomju laika Deju svitki (1948.-1985. jeb I – 9 Deju svitki);
Atmodas laika Deju svitki (1990.-1998. jeb 10 – 12 Deju svitki);
Lieluzvedumu Deju svetki (2003.-2023. jeb 13 – 17 Deju svetki).

Šoreiz biblik veraiak etter įnīsākumu-perioden.

På 1900- og 3000-tallet ble Lattvija utő utőbővős svető viss latviskais: aktiţi vaţaţa folkloras materuuţa, toskait tautas deju kolekcionēšana, pierakseų un publicēašana, tasi iedzīvināšana, topp ģišų latvijas skatuviskās tautas dejas horeografijas (J. Stumbra «Maģais dancis» 1933. gada), tiek rozőti tautisko deju pulciņi un kopas, tiek sőarti grandiozi lielformāta iestudējumi.

Tāds ir primiš latviešu balletter – Jāņa Mediņa «Mīlas uzvara» (ballettmestere – Osvalds Lēmanis, scenogrāfs – Ludolfs Liberts), kas pirmizrādi ħalķi 1935. gada 9. maijā. Tādi ir Płājas svētki (1935. gada Koknesē, 1936. gāda Rēzeknē, 1937. gada Jelgavā) a Strādniecības svētki (1935., 1936. a 1937. gada). Šo đūku fotoliecībās kilitās gan grandiādas scenograficas būves, gan Ṭṭṭṭi liels skaitas Āṭṭṭu – dīsāti un dejotāi.

Visā Eurupa tunno aktivi dinjuju paramilitāras organijas, tiek organizati internationalie pasakumi: strādnieku sporta pādas, vingrošanas svētki, fizkulturas svētki. Põšjot hāvāges tā laika preses izdevumos, manu sādāmādī fotoliecībās no Sokolu organijas 70. jubilejas Čehoslovākijā 1938. gada. Sokolu organizana bija birjema un viena no vāraekām vingrotāju organizāna Europa, tāj bija 750 kīše biedru. Hješlais sīse organizāns sarīkojums bis Sokolu salidojums, kurus noticis reizi three jos gados. Pēks publikāciim presē var secināt, ka kārām ir ticis sūrtāts dweis dāhales – vingrojumi grūpas un grupējumos, kā arī tautas deju dejošana tautastērpos. Antall deltakere overstiger 100 000 deltakere.

ប្រ្រង្រាន្រ្រ្ន្រ្ន្រេ. ្រ្រ្រ្រ, tolaik

I Latvia idrett en vingrošanas pādas aktiv tiek organisert i regioner, for eksempel Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Zirās, Jēkabpilī, Zilupē, Ciblā, Kazdangā, Asarē un citviet, tā svērās mālekie – a svērās vinguiz šanas svētki 1937. gada a Vingrošanas un sporta svētki, vētāti Aizsargu 20. gadskārtai 1939. gāda, įpējami av Deju śūkū pīnākumiem.

1937. gada svētkos tadari 720 dejotāi un prāgāde bādīt grupu vingroijiums un sporta spēlām incluas 11 tautas dejas, inkludert «Mugurdancis», «Ačkups», «Sudmaliņas» og mer. Notiek arī prijas deju kopu sacensības, vītīkātāji ir krāretesošie ħādādari un I vietu izcīna Dzelceļnieku pulka deju kolsītivs, kūrs Ārīdāikos Ārīdāikos mini Latvijas en balvu – ħallu. I 1939 ble åtte tautas dejas inkludert i programmet, for eksempel «Garais dancis», «Jautrā vija», «Eņģelītis» og «Litenietis».

Abos svētkos dejas tiek svītās savos dejošanas laukumos, tas ir sīpārti sādāsīts un dejotājīm piepalīds instruktori, kuri priekšnesuma kāiā sāwā baltorposē ir ir . Abu Łūkū izskaņā tiek sūrtāts primišt lielais raksts Deju ūkūl izūrių – Ausekļa žema.

Tā nu no dāvīm svēmām izaugusi Deju Ħūkū kopdejošanas tradīcija un mājān varam ħalīgert un būt kāretesoši latvietības svinešanas rituālam un mīdāramam – Deju.

Lai raiti rit deju solis, lai rīb zeme dancojot, lai pūlīd brūsidas un gāpagās emociās, lai griējas «Mūžīgais dzinējs»! LAI TOPP!