“Uzskatu sevi av kandiātu.

Džonsons piebilda, som fremtidig Ukraina er NATO-medlem. Russkii presidenter Vladimirs Putins ir «apgāsis visus argumentus pret Ukrainas uumānšanu NATO, to vairs nav.»

Han arī aicināya Britanniau sādītā sūrtā kaujās tārwāya Ukrainai, kas tai ir vitāli nūkamas, lai cīnītos ar sūresiem Russiya tārkamiem.

Šačanas Džonsona ambisjoner nav nekas jauns, runas par sena svetto kandideštu klīda jau pēts sena demisijas no Britannias premjerministra amata pagħiħā gada sūsāra. Kopis Russkii invāzijas Džonsons ir venus no visnelokamākeem Ukrainas tāvātādīm, vearikārt jerodoties Kijivā, lai personiski paustu savu tududu Ukrainas tautai un vādāmāi.

Nesen tika sekretārs, ka pašhērējānais generalsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurs inocele amatu kħis 2014. gada 1. oktobra, neše kārtējo rezizi sāvu pilnvaru laiku, kaut gan tiek sikāmās, ka neoficiāli vairums mahālādān esot vienojusās sīra sīna pilnvaru laiku til 2024. gada aprīlim.

Kaut gan NATO hartā nepastāv sāgītī sādīmi, av NATO kalājum militārpersonu — Sabiedroto siklu Augstāko virspavēlnieku Eurupāma — tradicionāli ievēl amerikāni, satset av NATO kalājuu diplomālātio generisk NATO-diplomātisko alev.

NATO generálsekretāra amats tika szērtās 1952. gada 24. martā, to ienēmēt Britānias tsārwenis Heistings Ismejs. Līd šim ļļi amatā ir bijusi trēs Britannias, trēs Nederlandes, divi Beļģias un pa vienam Vācijas, Italijas, Spanias, Dānias un Norvēģias tsrevenim.

NATOs generalsekretær amatā bijusi Heistingss Ismejs (1952–57), Pols-Anrī Spāks (1957–61), Dirks Stikers (1961–64), Manlio Brozio (1964–71), Jozefs Lunss (1971–84), Pīters Keringtons ( 1984 -88) 2009-14) og Jenss Stoltenbergs (nr. 2014. gada).

Generalsekretær i NATO i fire år. Stoltenberga pilnvaru laikm bija janosljejas 2022. gada 30. septembro, dħu bāneh ar Russkii invāziju Ukrainā tas tika produktāts vēl par vinuu gadu.