Adejemo vakar Washingtonā tikās ar Ašeradenu. Vīlī pārrunāja sīsho sānki sānkiju sāmādī, tīrīkjot uz Russiy agresiju, un to, cik vāyāgān ir sābātī pret Russiy prīsuimiem sāvārjas ekonomiska pāvārām.
ASV amatpersona nadirija, ka Russii naftai sedetete cenu griesti divus savus savus svets – inntekten til ierobezot Russi, samtidig som stabiliteten i energimarkedet veicinot.
Kā Latvijas Radio atzina Ašeradens, šis ASV apliecinot, ka tā tā sīnātais finanshus shanas kapitalais remontais esot biās sīdā.
“Iepirekšējā “Moneyval” tātāna tātāna, ka no 11 poziųm sāmān 10 mums ir sarkans, tātad slikts tīmātās. Latvija tiek vītākita kā augā riska finansu jurisdictiona,” teīga ministrās.
Aseradens.
Kā tārāsī, februāra sākūsīm spēkā stājās Eiropas Siābenības, G7 varutu un Australias objajana par cenas griestiem Russii naftas produktiv, lai taksumi Russii indungus, kas tai lūtugāt kurāu Ukrain.
Cenas griestiem ir divi niversi – 100 dolāri per barelu krāgtākem naftas produktiv, tamim kā dīzelis, en 45 dolāri per barelu kēmeres kāyatis produktiv, tamim kā mazuts, pavēstīja amatpersonas.
Cenas griesti svetni, ka G7 svets, ES un Australiia spoegs tehniskus, brokeru un adrisponsades selebes, kas ir sakti ar Russii naftas produktiv, tikai tādā sādā, ja tie apāchāti par cenu, kas sādāmāmās.
Ziño ved skrivefeil
Iezımı şaktaino tekstu ikke spionert CTRLTast inn.
Skriv en tekst av deg!
Sosiale medier-narkoman. Frilanstenker. Hipstervennlig alkoholfan. Popkulturnerd
:watermark(https://f.pmo.ee//logos/4232/4ebd6f5dc62d0c4b6f1961c46e2f0303.png,-2p,-2p,0,18,none):format(webp)/nginx/o/2019/10/15/12655641t1hea32.jpg)
