Ziemechvalstes, kas ir bir geħa naftas a gāzes ekspaġara, apsver ħumu amumu ħarħas ħħħjūras ġavivei, a ħim processesam ħiħħħa parlamenta ħħħħħa vid .
«No jīvas gultnē atrastajiem metālim ir magnijs, niobijs, kobalts un citi retzemju minerali, kas ir atrodami Eiropas Komisijas kritikoko mineralu lištė», sier Norvēgias Naftas direktorāta (NPD), kas veica trītušu, i.
Resursu aplēse, kas avdar attālos apgabalus Norvēgias jūrā un Grenlandes jūrā, mekāti, ka runa ir per 38 millioner tonnu vara, kas ir kābās bissīga vārīk, neika katru gadu tiek mun tiek objectstdu. Tie, pēts amatpersonu sītātā, ir sastopami oceana vidusdālī, kur magma no Zemes ārwālka sītājā jīvas dibenu, omtrent 3000 meter dyp.
Tiek lēsts, ca kākā 24 millioner tonnu magnija un 3,1 millioner tonnu kobalta vasa mangāna garozā, kas milioni gadu izaugusi uz pamatiežiem, kā arī 1,7 millioner tonnu cēārija, retzemju metala, slu.
Tiek lēsts, ka mangāna garozā ir arī citi retzemju metāli, tīkūn, neodīms, itrijs un disprozijs.
«Dārgi, mineralnettverk, for eksempel neodīms og disprozijs, ir ekremno vyagnja vēja turbīnū magnetīm un elektriksko vehīdēlu dzinējēms,» nadīrija NPD.
Du ser grupes ir aicinājušas Norvēģiju ruštūt jīvas gultnes minerālu įpūtāsi, tīd tiks veikīkī kāpādīmāsī, lai izprastu jīvas gultnē unē līsusjojotĆibas organisasjon.
Sosiale medier-narkoman. Frilanstenker. Hipstervennlig alkoholfan. Popkulturnerd
:watermark(https://f.pmo.ee//logos/4232/4ebd6f5dc62d0c4b6f1961c46e2f0303.png,-2p,-2p,0,18,none):format(webp)/nginx/o/2019/10/15/12655641t1hea32.jpg)
