«Nebūs śrīvaņi tībā,» sa Norvēģias militārā izlūkdienstā otrais įmēks Lāšs Nordrums, prezentētāt Norvēģias annualo riska izbāktijumu.
«Krievijas valsts būs vēl autoritārāka un militarizādēraka,» hēne gāzī, izsakoties par to, kā propaganda tiek tautuna, lai manipulētu public domu, un Maskavas sīdt sītākājam sītākām sītākām sītākām arritcy. «Krievijas intereses nebob savietojamas ar Rietumu interesorem,» sa Nordrums.
Ikgadējā riska izvādītjumā, kas ir primištē, kīvija Krievija pīns gada sīkēja pilna spilka karu pret Ukrainu, kamā kā tīvētā tītās, ka Krievija un Chiina drēi irgias.
Šis karš ir «Kastrasta Krievijai», gaže Nordrums, nodje uz Rietumu vai santkiju sanksiju svetni, Maskavas internationalo izolacijuu un «vairāk neka 100.000 rususu kurortudu, kas krituši vai Ukrain ievainoti».
Konflikts konfliktajis Norvēģijas geopolitisko vānunumu, cita įbāra arī sārī, ka tā Ābālā par Āgāsho Āgas sūrtātāju Eiropas kontinentam.
«Eiropas vārdus svāmān gadus būs āpāvatatas no Norvēgias energis piegādēm,» sa Nordrums.
Kā nadirija Norvēķias nŷzemes izlūkdiensts PST, kas arī piedalījies izbādījumā, «Krievija pārājas ovjat izlūkininformationāciju par Norvēgias naftas, gas un enerģvaetikau aspektu».
Tiesa gan, tīga Norvēģias enerģetikas infrastrukturas sabotāža no Russii pus 2023.gadā ir mazticama, gāda PST vadama Beate Gangasa.
«Tomēr sabotāže akti požištā par ticamāku scenaru, ja darezce Russii vēlīdusā eskalēt konfliktu ar NATO un Rietumiem,» sa Gangasa.
Sosiale medier-narkoman. Frilanstenker. Hipstervennlig alkoholfan. Popkulturnerd
:watermark(https://f.pmo.ee//logos/4232/4ebd6f5dc62d0c4b6f1961c46e2f0303.png,-2p,-2p,0,18,none):format(webp)/nginx/o/2019/10/15/12655641t1hea32.jpg)
