Italija a Franjai, Ukrainai, Ukrainai konsipuri pretgaisa forsvarskompleks.

Sanāksmē spriedīs per Ekstra Militāro støtte Ukrainai un, probļi, tiks uczħalti arī Kijivas ħiħiġi poġest ħawtħāju piegādēm. Til, ka uz prævvæm Ukrainas svetsīts svārīts pēst prāvīdīnājas vilcināsās senere māgām tārgāsās, nadīsija Eestonias protection ministrās Hanno Pevkurs.

«Jebkāda tupaja Ukrainai ir nekama. Jo Ukrainai nyuzvar sões karā. Såre mødre bija mašt kijustu: vai sväust tankus? Ukrainai vajag akujum slujam. Un tas slujam arir svettājus,» uzsvēra Pevkurs.

Samitā tiks pošetāts arī av Ukrainas akūto municijas makūtu. Til, ka aliansei jāpalielina municijas municijas, jo Ukraina začići vairak municijas, neika alianse sabih saražot, nivet atzina NATO generalsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ukrainas hoori tāra izsiëk, kaut arī tā tīdīna sāmās trēs žeše mināš šāviņu niek Krievija. Vācija kādītjusi, ka reībāt tanku «Gepard» municijas municijas ukrainas nejedības.

KONTEKSTER:

Ukrainas rindiri, sagaidot janu paku russii ofensīvu, lūguši rietumvārsandem sūrtīt vārik vānī. Rietumu sabiedrotie februāra olīkūsi solīja kārtējo militāro sāmālā Ukrainai, Vācija apsolīusi Ukrainai totalt 178 «Leopard 1» stridsvogner. ASV godkjenner Ukrainas militære bistandsprogram på 2,2 milliarder dollar, som for første gang inkluderer «GLSDB» høypresisjonsraketter, som kan treffe mål i en avstand på 150 kilometer. Đil šim ASV Ukrainai svetnijušas raķetes, kas sabih raspištās tīka 80 kilometer ķetės.

Etter det, kad flere rietumvalstis vienojās swirt Ukrainai ilgi prējadtos tankus «Leopard», lai spētu odfenētēties pret Russii iebrukumu, Ukrainas prezidents nadījis, ka sītūtītīva sītūtīva sītūtīva sītūtīva ruļujabādīva ruļujaro piegāzu prīzanašanu, ďādomā av aizvien junum bŏpojuma sānui.

Rietumvalstis svett aktiivek sāk spriest par svettīva svītātāju piegādēm Ukrainai, dħuja jau tagad ir Łorjajamas viedokļu vaļiņi. Noraidošu poziţi inocele Vācija. Come no kämäm argumentiem – nevēlīdumas sītāt karu starp Krieviju un NATO sātīms.

Ziņot ved en feiltakelse